| 7:45a |
CureVac fiasco
Nesenā izpēte ir uzrādījusi tikai 47% efektivitāti, kas ir mazāk par nepieciešamo reģistrācijai (vismaz 50%).
Grūti pateikt, kādi ir iemesli. Varbūt jaunie vīrusa varianti ir nepakļāvīgāki. Varbūt tas ir mazo saslimušo skaits, kas traucē iegūt labu statistiku vai varbūt vienkārši izvēlētās pīķa proteīna modifikācijas nav bijušas īstās. Šī ir mRNS vakcīna, un tas piebremzē sākotnējo entuziasmu, ka mRNS vakcīnas būs liels progress sabiedriskās veselības jomā. Šobrīd tas vairāk izskatās pēc inkrementāla uzlabojuma, kas strādā tikai noteiktos apstākļos un gadījumos.
Manuprāt, lielākais mRNS vakcīnu trūkums ir tieši tas, kas padara to tik spēcīgu. Šīs vakcīnas darbojas, ievadot noteiktās šūnās mRNS molekulas, no kurām šūnas saražo atbilstošos proteīnus. Pēc tam šūnas šos proteīnus sašķeļ un uzrāda atbilstošām imūnšūnām. Tas atdarina vīrusa darbību, ieskaitot to, ka imūnā sistēma ne tikai nodrošinās pret turpmāku vīrusu uzbrukumu, bet arī nogalina šīs šūnas, jo uzskata tās par inficētām.
Veselu šūnu nogalināšana organismā nav laba, tāpēc arī blakusefekti ar mRNS vakcīnām ir tik spēcīgi. Lai gan ir mēģināts ar lipīdu nanodaļiņām selektīvi ievadīt mRNS tikai makrofāgos, kas ir šūnas ar īsu dzīves laiku, šis process nav precīzs un lipīdu nanodaļiņas nokļūst arī citos audos. Iespējams, ka tie retie sirds iekaisuma (miokardīta) gadījumi ir šīs nevēlamās iedarbības sekas.
Daudzi domā, ka AstraZeneca vakcīna ir veidota ar tradicionālo tehnoloģiju, bet tā patiesībā ir tikpat advancēta. Tikai lipīdu nanodaļiņu vietā tai ir nekaitīgs vīruss, un tur nav mRNS, jo šī vīrusa kods pats satur noteiktas RNS virknes, pēc kurām šūnā tiks saražots pīķa proteīns. Tiek panākts tas pats rezultāts, tikai nedaudz sarežģītākā ceļā ar vektora starpniecību. Tāpēc tai varbūt ir vairāk iespējamo blakusparādību.
Senāka tehnoloģija ir plānotajai Novavax. Tā būtībā ir jau saražoti proteīni, kuri modificēti, lai atgādinātu vīrusa formu. Tie ir neaktīvi un šūnās neiekļūst. Parasti šādi proteīni nerada stipru imūnās sistēmas aktivizāciju, tāpēc šīm vakcīnām vēl pievieno adjuvantus – vielas, kas papildus aktivizē imūnsistēmu. Tie darbojas gluži kā signalizētāji – lūk šeit ir svešie proteīni. Imūnšūnas, nāciet un iznīciniet tos!
Cik tā būs efektīva praksē, mēs vēl redzēsim, bet izpēte liecinot par 93% efektivitāti. Turklāt varētu būt, ka šai vakcīnai ir vismazākie blakusparādību riski. Varbūt tomēr nevajag tik strauji atteikties no vecajām tehnoloģijām, kamēr vēl tās strādā tīri labi, savukārt jaunās vēl nav līdz galam pārbaudītas? Īstais risinājums varētu būt nevis izmantot jaunas tehnoloģijas, bet optimizēt pašu pīķa proteīnu. |