Beidzot viena valsts Eiropā ir sākusi domāt par veco cilvēku
aizsardzību no inficēšanās ar kovidu – brīvprātīgie nodrošinās viņiem pārtikas piegādi mājās. Līdz šim ir bijis tā, ka visas valstis ir centušās atkratīties no šī pienākuma. Dažkārt paziņojot, ka tas nav iespējams, bet citreiz, ka tas nebūs godīgi, ka jāizolējas tikai riska grupām, bet pārējie varēs būt brīvāki.
Bet patiesais iemesls ir vienkārši tāds, ka cilvēki ir nobijušies paši par savu ādu. Ļoti daudzi ir bijuši panikā par to, ka viņu risks ir nenozīmīgi pieaudzis, tāpēc atbalstījuši stingrus lokdaunus, lai glābtu sevi. Runas, ka sargājot sevi, tu sargā savu veco tanti, ir tikai aizbildināšanās. Patiesībā ir otrādi – jo ātrāk izslimosi, jo vairāk samazināsies apdraudējums vecajai tantei, jo tu būsi uzņēmies šo risku uz sevi, lai palīdzētu citiem.
Redzēsim, kā poļiem ies ar šo jauno pasākumu. Var jau būt, ka tas nav tik vienkārši, un kritiķiem ir taisnība, taču grēks ir to neizmēģināt. Galu galā tā ir cieņa pret šiem vecajiem cilvēkiem, kas to ir pelnījuši visvairāk. Kad es dzirdu no citiem, ka tas nav iespējams, tāpēc nav jēgas nemaz mēģināt, man šķiet, ka tie, kas tā apgalvo, kaut kādā mērā ir sociopāti.