| 6:47a |
Atradu cibā:
Pirmo reizi dzīvē piedzīvoju situāciju, kad nesaprotu cilvēka emocijas. Neesmu mēģinājusi kaut kādus ledus spaiņa izaicinājums, bet šī nebija forša sajūta. Iedomājies, ja nekad nespēj ar ādu sajust otra cilvēka emocijas? Ja jāmācās pazīmes un "jāpiešaujas"? brrr
Vai tiešām tā ir, ka cilvēki spēj sajust cita emocijas tuvu pie 100%? Man šķiet, ka cilvēki bieži māna sevi, domādami, ka saprot biežāk nekā to patiesībā spēj. Es teiktu, ka spēju sajust, nu varbūt 5% gadījumā, un tas neko daudz dzīvē netraucē, izņemot attiecības ar tādiem, kuriem emocijas nu ir viss, ka nav pat saprotams, ar kuru galu viņi domā.
Bet jebkurā gadījumā, vai cilvēki tiešām ir tādi emocionālie vampīri, ka spēj biedroties tikai tad, ja sajūt cita emocijas? Nav brīnums, ka pasaulē ir tik daudz ļaunuma, jo cilvēki veido burbuļus, lai barotos no viens otra emocijām, tā vietā, lai izsvērtu jautājumus ar savu prātu un loģiku. Nedaudz jau emocijas vajag, bet nu tas, kas pasaulē notiek, ir tiešām par traku. Viss šis tribālisms un piesliešanās tikai “pareizajiem” viedokļiem. |
| 7:48a |
Vēl ar tām maskām ir tā, ka daudzi valkā dizaineru šūtās auduma maskas. Tās noteikti ir daudz vājākas par ķirurģiskajām, tāpēc tiem, kas dusmojas, ka citi nevalkā maskas, vajadzētu dusmoties arī uz šiem cilvēkiem.
Citi vispār valkā N95 respiratorus, kas ir efektīvāki personīgajai aizsardzībai, bet nedod nekādu aizsardzību citiem. Dusmoņām vajadzētu būt ļoti dusmīgiem uz šiem cilvēkiem.
Bet tieši šos respiratorus un pat vēl labākus lieto medicīnas personāls, kas strādā ar kovida pacientiem. Tās nav dizaineru šūtās auduma maskas, jo tās šādā situācijā būtu bezvērtīgas. |