Vēl ir pāris vārdi par prognozēm. Es neesmu liels prognožu fans, jo nākotni paredzēt ir ļoti grūti un vairums prognožu ir nepareizas. Bet tomēr dažreiz tās ir vajadzīgas. Faktiski jau mēs visi kaut ko uzsākam (studijas, jaunu darbu, radām uzņēmumu utt.), jo prognozējam, ka tas mums izdosies.
Šis gadījums ir vēlreiz
apliecinājis, ka daudzpusīgi speciālisti sniedz labākas prognozes par šauras jomas speciālistiem. Epidemiologi pat nebija tuvu par tiešajiem mirušo skaitļiem (tie bija ļoti pārspīlēti), taču vislielākais trūkums bija tajā, ka viņi neņēma vērā ekonomiku un cilvēku panikas reakciju. Un otrādi, šauras jomas ekonomisti neņēma vērā epidemioloģiju, tāpēc viņu prognozēšanas spējas bija vājas. Vismaz viņi godīgi atzinās – mēs nekad nebūtu paredzējuši, ka viena no lielākajām grupām, kuru skars bezdarbs, ir medicīnas darbinieki. Kas arī ir viena no pārsteidzošākajām lietām šajā krīzē, jo prognozes bija, ka visas slimnīcas būs pārslogotas. Daļai ārstu tiešām bija pārslodze, bet vairums ārstu palika bez darba, jo visas pārējās medicīniskās procedūras tika nevajadzīgi atceltas.
Lai nomierinātu cilvēkus, iekopēšu arī prognozēto mirstības
risku no Covid-19 pēc vecuma. Vispārīgi nāves risks ir divkāršojies. Nav maz, bet nav arī īpaši daudz. Iedomājies, ka varbūtība, ka nomirsi gada laikā (nejauši aizrīsies, pakļūsi zem autobusa, nejauša pēkšņa slimība utt.), patiesībā jau nav pārāk liela. Mēs no tā īpaši nebaidāmies. Tāpēc divreiz lielāka arī nav nekas daudz briesmīgāks. Daudzi izvēlas, piemēram, jāšanu ar zirgu vai kāpšanu kalnos, kas ir riskanta padarīšana un palielina risku vairākkārt.
5-14 gadi – 0.00%
15-29 gadi – 0.01%
30-39 gadi – 0.04%
40-49 gadi – 0.13%
50-59 gadi – 0.72%
60-69 gadi – 2.00%
70-79 gadi – 4.30%
80-89 gadi – 11%
Šie protams ir ļoti aptuveni dati par veseliem cilvēkiem, pieņemot, ka vidējais IFR ir 1% un pieņemot, ka aplips visi (kas realitātē diez vai notiks). Riska grupām šie skaitļi ir nedaudz lielāki.