Breksits tomēr ir ārkārtīgi spēcīga lieta, jo ir piespiedis pat
lielās korporācijas un finansistus runāt par augošo nevienlīdzīgu.
Mani visvairāk izbrīnīja liljabrik apgalvojums, ka ES ir devusi cilvēkiem sociāli-ekonomisko paradīzi. Iespējams, ka tie, kas strādā ES institūcijās, dzīvo savā idealizētā realitātes burbulī. ES ir devusi tiešām ļoti svarīgu lietu – brīvu darbaspēka kustību, un nevajadzētu to novērtēt pārāk zemu. Taču pretstatā tam lielās korporācijas ir ieguvušas veselas 3 brīvības – 1) brīvu kapitāla kustību, 2) preču pārdošanu un 3) pakalpojumu sniegšanu.
Brīva darbaspēka kustība ir ļoti fundamentāla, bet manuprāt, ar to vien ir par maz, jo ja šāda brīvība tiek realizēta, kad valstī ilgstoši ir augsts bezdarbs, tad pieaug neapmierinātība ar šiem apstākļiem gan pašiem ekonomiskajiem imigrantiem, gan valstīs, kurām šie imigranti ir jāuzņem. Spānijā jauniešu bezdarbs ir ap 50%, tāpēc ir pamatoti jautāt, ko ES ir devusi jaunajai paaudzei un mazāk turīgajiem?
UK nobalsoja par Breksitu pamatā divu iemeslu dēļ – 1) pieaugošās nevienlīdzības dēļ, trūcīgākie, mazāk izglītotie cilvēki balsoja pret establišmentu. 2) Jaunieši negāja balsot (Brookings ielika datus, ka balsot aizgāja tikai 36% jauniešu, pretstatā vidēji ap 70%), jo vairums no viņiem neredz, ka ES nopietni rūpētos par viņu problēmām. Šeit nav svarīgi, vai viņu izpratne par esošajiem procesiem ir pareiza, tas ir tikai par to, ka viņiem ir problēmas un šīs problēmas establišments ignorē.