small pharma Šorīt uzjautrināja šādi raksti:
'Olainfarm' vadītājs: Latvija ir pusceļā uz sociālismu.
Man jau šķita, ka vairums ir pārslimojuši brīvā kapitālisma slimību. Katrā ziņā šajā brīdī, kad valsts medicīnai ir minimāls finansējums un cilvēki stāv garās rindās, lai tiktu pie kvotām vai arī maksā par to no savas kabatas, mums būtu vajadzīgs vairāk Eiropas līmeņa sociālisma nevis mazāk.
Tad izlasīju nākošo –
Par mildronāta attaisnošanu vēl cīnīsies, vēsta laikraksts, un tas uzjautrināja un viss kļuva skaidrs, no kurienes tāda nepatika pret sociālismu. Smieklīgi, ka zāļu ražotājs argumentē, ka nav pierādījumi, kas apliecinātu vispārdotāko zāļu farmakoloģisko iedarbību. Tā varēja gadīties ar senām zālēm, kad to reģistrācijai vēl nebija nepieciešami tik stingri klīniskie pētījumi. Jā, dopinga kontroles uzraugi ir pieņēmuši, ka šīm zālēm tāda ir, jo citādi jau netirgotu un nelietotu. Bet zāļu ražotājs to apstrīd – kā jūs to zināt? Varbūt tas ir tikai placebo?
Iespējams, ka ražotājam ir zināms vairāk nekā pārējiem un šīs zināšanas ir tirdzniecības noslēpums – ka zāles nav labākas par placebo. :D
Un vispār kāpēc ir jāapstrīd zāļu iekļaušana dopinga sarakstā? Vai tiešām sportisti, nevis pacienti ir nozīmīgi šo zāļu pircēji?
Skaidrs, ka šādiem farmas uzņēmumiem – lieliem vai maziem – nepatiks valsts uzraudzība, kas varētu ierobežot homeopātijas un citu neefektīvu zāļu tirdzniecību.