fu*k love

lasu grāmatu "kad kokiem nokrīt lapas, no mūsu virtuves loga var redzēt mazliet tālāk". vispār jau man nepatīk grāmatas, kurās daudz raksta par dievu un pārspīlētu paļaušanos uz onkulīti tur augšā, taču pārmaiņas pēc ir interesanti paskatīties uz cilvēkiem, kas savu dzīvi dzīvo diametrāli pretēji manējai, un tomēr atrast kopējas lietas, atziņas, novērojumus. un tad, gribot negribot, ir jāsāk domāt, ka ir lietas, pie kurām agri vai vēlu nonāk jebkurš cilvēks, lai arī kādu dzīvesveidu, ticību vai pārliecību būtu izvēlējies kā savu. un vot tas ir kaut kas tāds, kas nav atkarīgs no mums pašiem, bet no tā, ka gluži vienkārši esam piedzimuši šajā smirdīgajā pasaulē.. kaut kas neizbēgam, kas it kā ietilpst obligātajā literatūrā un, lai nokārtotu ieskaiti tas vienkārši būs jāzin..