Posted on 2008.12.20 at 14:51
beidzot ārā tā pa īstam puteņo, bet man (protams) ir jāsēž iekšā un jāmēģina saņemties akadēmiskās esejas (wtf?!) rakstīšanai 10 lapu garumā. būtu vēl moka ar pienu, varētu saņemties, bet plauktiņā stāv tikai pusatšķaidīta martini pudele, kuru es arī uz trakākajām pohām nemēģinātu nogaršot.
un vispār kāpēc gan pēkšņi no pasakas nevarētu izkāpt princis baltajā zirgā (nu, tas ir, bundzinieks un hārlija deividsona) un uzdāvināt man dzīvi, kurā man būtu brīvība darīt visu, ko vēlos, jo pats "princis" būtu pārāk aizņemts esot savā superīgajā darbā, pelnot naudu, lai maciņš kļūtu biezāks!?!
sejutos sekla un banāla, jo paigaidām no vīriešiem neko vairāk par orgānu starp kājām nevēlos.
p.s. bet, ja no pasakas tiešām tas the perfect man izkāptu, es visticamāk būtu pārāk lepna, lai atļautu viņam darīt lietas, par ko pati esmu cīnijusies visu savu dzīvi.

Previous Entry  Next Entry