fu*k love

šodien man izvērtās neliela diskusija ar kādu meiteni par to, kāpēc es nemitīgi fuckojot lovi. "Mīlestība, tā taču ir skaista lieta!". vai tad es kādreiz esmu teikusi, ka nav?! fuckošanās arī ir viena makten skaista lieta! bet mīlestība, redz, esot kaut kas burvīgs un šķīsts. piekrītu, ka "burvīgs", bet ar šķīstumu tai nav nekāda sakara. kad es satikšot "īsto", es sapratīšot. es saprotu, mīlulīt, bet fuckoju es lovi nevis tāpēc, ka tajā ir kaut kas man nesaprasts, bet gan tāpēc, ka lieliski zinu kas ir mīlestība. tā ir sajūta. un reizēm pietiek ar šīs sajūtas jušanu tikai vienreiz.
saruna pārtrūka tajā mirklī, kad es sapratu, ka viņa nemitīgi jauc "mīlestības" un "attiecību" jēdzienu.