fu*k love

vēl joprojām neesmu sapratusi, kāpēc maskačka visiem liekas tik briesmīga. dzīvoju šeit divus gadus, pie tam dažādos dzīvokļos, dažādās maskačkas malās, un nekas ar mani nav noticis- izvarota neesmu, atspārdīta arī nē. piedevām nav pat tā, ka esmu kautkāda pelēkā pele, kas saplūst ar sagruvušo māju sienām, - sarkanmataina un nebūt ne klusa būtne. galvenais ir nedirsties ar visiem urlām, kas nāk pretī un saprast, ka daudzi trenniņbikšainie valkā tās nevis kaut kādas attieksmes vai "reliģiskās" pārliecības dēļ, bet gan tāpēc, ka tas ir lētākais tirgū nopērkamais apģērba gabals.
+šo divu gadu laikā man ir pieteikušies vairāki aizstāvji, kas teikuši, lai bļauju, ja kāds aiztiek, vienalga- diena vai nakts. tiesa, daži no tiem ir tikai topošie pagalma urļiki, kas grib būt mana "aizmugure" tik tāpēc vien, ka baroju piemājas kaķīšus.
un tagad vieta lielajam "āwww".