fu*k love
(and be fu*ked by the love)
pumpiņrasasā!
Posted on 2009.11.20 at 15:07
rīta pusstundu mocījos, lai tiktu laikā no gultas ārā un uz lekcijām paspētu. biju jau nolēmusi paņemt brīvu dienu, kad atcerējos, ka tāpat pēc vīrakiem jāizčāpo, nav jēgas gulšņāt. un tad, kad es esmu rekordātrās 20 minūtēs paspējusi sataisīt savi rādāmu ārpasaulei, aiznesusies uz troļuku neiespējamās 2 minūtēs un jau teju pie fakultātes, atnāk sms, ka lekcijas šodien nenotiek, kurā parakstījusies kursa metodiķe. protams, pasmejos, domāju, ka atkal kāds gudrītis nolēmis mani pačakarēt (jo I'm not so special, lai kādam no augstskolas vadošajiem amatiem būtu mans mobīlais + vēl kāre rakstīt sms), un dodos tik uz lekcijām. bet priekšā mani sagaida pus kurss ar tieši tādām pašām sms. fun!
devos tālākās savas dienas gaitās, nopirku atkal kaudzi grāmatām, lētu & neredzēti foršu plānotāju 2010ajam un visādas krāsainās nagulakas. vēl es indiešu veikaliņā nopirku divus smukus gredzenus, kas izskatās pēc koka, izklausās pēc akmens, bet galu galā laikam ir plastmasa. konta bilanci neskatīšos, negribu kārtējo mazo-mazo sirdstrieciņu.
vakarā iešu satikties ar saviem dērājdraugiem. šņabim gan vēl neesmu gatava, bet alus derēs. un pa nakti varbūt atkal uzkāpšu uz kāda jumta vai kur citur.
devos tālākās savas dienas gaitās, nopirku atkal kaudzi grāmatām, lētu & neredzēti foršu plānotāju 2010ajam un visādas krāsainās nagulakas. vēl es indiešu veikaliņā nopirku divus smukus gredzenus, kas izskatās pēc koka, izklausās pēc akmens, bet galu galā laikam ir plastmasa. konta bilanci neskatīšos, negribu kārtējo mazo-mazo sirdstrieciņu.
vakarā iešu satikties ar saviem dērājdraugiem. šņabim gan vēl neesmu gatava, bet alus derēs. un pa nakti varbūt atkal uzkāpšu uz kāda jumta vai kur citur.
(it kā) jauns fakts par sevi.
Posted on 2009.11.20 at 15:18
izrādās, ka ar uzticēšanos cilvēkiem man nav nekādas problēmas. problēmas ir tikai ar paļaušanos uz viņiem.
nu tas ir tā, ka es praktiski jebkuram varu izstāstīt par sevi jebko (ja tas +/- iederas sarunu tematā), jo man lielākoties ir pofik ko par mani padomās, jo no sevis tāpat jau nepaslēpsies. ne īpaši foršas sajūtiņas sākas tad, kad, piemēram, jākrīt citu cilvēku rokās (kā visās tajās nometnes kolektīva uzticēšanās pārbaudīšanas padarīšanās), paļaujoties, ka viņi Tevi noķers. vai arī tad, kad Tev bez jebkādiem loģiskiem un taustāmiem pierādījumiem ir jātic, ka tas otrs būs blakus vienmēr.
nu tas ir tā, ka es praktiski jebkuram varu izstāstīt par sevi jebko (ja tas +/- iederas sarunu tematā), jo man lielākoties ir pofik ko par mani padomās, jo no sevis tāpat jau nepaslēpsies. ne īpaši foršas sajūtiņas sākas tad, kad, piemēram, jākrīt citu cilvēku rokās (kā visās tajās nometnes kolektīva uzticēšanās pārbaudīšanas padarīšanās), paļaujoties, ka viņi Tevi noķers. vai arī tad, kad Tev bez jebkādiem loģiskiem un taustāmiem pierādījumiem ir jātic, ka tas otrs būs blakus vienmēr.