![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
izrādās, ka ar uzticēšanos cilvēkiem man nav nekādas problēmas. problēmas ir tikai ar paļaušanos uz viņiem.
nu tas ir tā, ka es praktiski jebkuram varu izstāstīt par sevi jebko (ja tas +/- iederas sarunu tematā), jo man lielākoties ir pofik ko par mani padomās, jo no sevis tāpat jau nepaslēpsies. ne īpaši foršas sajūtiņas sākas tad, kad, piemēram, jākrīt citu cilvēku rokās (kā visās tajās nometnes kolektīva uzticēšanās pārbaudīšanas padarīšanās), paļaujoties, ka viņi Tevi noķers. vai arī tad, kad Tev bez jebkādiem loģiskiem un taustāmiem pierādījumiem ir jātic, ka tas otrs būs blakus vienmēr.
nu tas ir tā, ka es praktiski jebkuram varu izstāstīt par sevi jebko (ja tas +/- iederas sarunu tematā), jo man lielākoties ir pofik ko par mani padomās, jo no sevis tāpat jau nepaslēpsies. ne īpaši foršas sajūtiņas sākas tad, kad, piemēram, jākrīt citu cilvēku rokās (kā visās tajās nometnes kolektīva uzticēšanās pārbaudīšanas padarīšanās), paļaujoties, ka viņi Tevi noķers. vai arī tad, kad Tev bez jebkādiem loģiskiem un taustāmiem pierādījumiem ir jātic, ka tas otrs būs blakus vienmēr.