+ es šodien satiku vienu no saviem bijušajiem, ar kuru esam palikuši diezgan labi draugi. sākumā sēžu, skatos uz viņu un nevaru saprast, kas man viņā toreiz likās tik nenormāli foršs. pēc divām glāzēm es jau sāku atcerēties, ka viņš it kā bija dikti labs gultā. pēc trešās - uzzinu, ka viņam jau kādu laiku ir dūda, sāku domāt, ka tomēr tīri ņemams vēl joprojām. pēc piektās glāzes mēs jau esam apsēdušies dikti tuvu un es jūtu viņa roku uz savas muguras arvien biežāk. tad beidzas alkohols, es pieceļos un aizskrienu uz pēdējo transportu mājup.
tagad, vot, sēžu un domāju, ka nejau pudeles satura izbeigšanās vai pēkšņā atklāsme, ka jātiek mājup, man lika piecelties un aiziet, bet gan tas, ka skaidri zinu, ka tik labam cilvēkam dzīvi čakarēt vairs negribas. un pašai arī prātā kas cits. nu, un sakiet vēl, ka nemēdzu būt balta un pūkaina!
tagad, vot, sēžu un domāju, ka nejau pudeles satura izbeigšanās vai pēkšņā atklāsme, ka jātiek mājup, man lika piecelties un aiziet, bet gan tas, ka skaidri zinu, ka tik labam cilvēkam dzīvi čakarēt vairs negribas. un pašai arī prātā kas cits. nu, un sakiet vēl, ka nemēdzu būt balta un pūkaina!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}