es par to reiz ilgi domāju un sapratu, ka mūsdienās vai nu tev ir jārij kaudze blakusripu, lai aizvietotu gaļu, vai tomēr tā jāēd. es tomēr to ēdu. izņemot lielopu gaļu, jo tā man īpaši negaršo + cūkgaļu gandrīz nē (cik nu gadās ziemassvētkos pīrādziņos)
līdz sāk rasties veselības problēmas pēc pāris gadiem (: ir bijuši novēroti tādi gadījumi manā dzīvē. to jau tikai vēlāk saprot, ka pie sāpošā ceļa vai vēl vienalga kā ir vainojams kaut kādas konkrētas minerālvielas, kas atrodamas gaļā. protams, var jau sekot cītīgi savai pārtikai līdzi un uzņemt attiecīgos mikroelementus, bet visbiežāk cilvēks par to tā īsti neaizdomājas jau no paša sākuma
zini, es arī kādreiz tieši tāpat domāju, bet īstenībā tās ir muļķības! vienīgais, kas cilvēkam reāli var pietrūkt organismam neēdot gaļu ir dzelzs. man vēl piedevām mēdz būt mazasinība (tas ir tad, kad dzelzs organismā trūkst ļoti), tāpēc esmu to daudz pētījusi. un izrādās, ka cilvēki visu laiku kļūdaini domā, ka gaļā ir vairāk dzelzs nekā dārzeņos. gaļā tā dzelzs (kaukāda divvērtīgās hēmas dzelzs) vienkārši ir vieglāk pārstrādājama, tāpēc organisms it kā ātrāk uzņem, bet patiesībā gaļas dzelzs liels patēriņš palielina risku uz visādām slimībām. un tagad man ar mazasinību problēmu nav, pretēji kā bija tad, kad ēdu gaļu. tā kā 90% cilvēku vienk nav īsti papētījuši, domājot, ka bez gaļas dzīvot nevar.
un gaļu neēst es īsti "neizvēlējos". tas vispār ir diezgan garš stāsts, bet es vienkārši viņu ieēst vairs nevaru, nevis spiežu sevi iztikt.
un gaļu neēst es īsti "neizvēlējos". tas vispār ir diezgan garš stāsts, bet es vienkārši viņu ieēst vairs nevaru, nevis spiežu sevi iztikt.
:)