šajā dzīves posmā es ne tikai nevēlos bet arī pat nepieļauju domu, ka man kādreiz būs bērni. es vienkārši neesmu mātišķais tips. vienīgi ja es kādreiz "iekristu" (un tagad visa pasaule trīs reizes pārspļauj pār kreiso plecu), tad iespējams.
protams, iespēja, ka kādreiz gribēšu bērnus vienmēr pastāv. tieši tāpēc esmu sabijusies ne pa jokam. nezinu kā es spētu uzaudzināt kādu, kuru drīkstētu pēc tam palaist plašajā dzīvē, ar manu apbrīnojamo spēju sačakarēt visus sev tuvu esošos cilvēkus.
protams, iespēja, ka kādreiz gribēšu bērnus vienmēr pastāv. tieši tāpēc esmu sabijusies ne pa jokam. nezinu kā es spētu uzaudzināt kādu, kuru drīkstētu pēc tam palaist plašajā dzīvē, ar manu apbrīnojamo spēju sačakarēt visus sev tuvu esošos cilvēkus.