palīdu zem segas un tēloju, ka manis nav mājās. bet piekrautais čemodāns vienalga lūrēja uz mani, as if he knew that i'm actually here.
rīt!

bet šodien farewell party. deep inside - hate those..

domāju pavadīt šo dienu dikti banāli - skatoties savu 70's show un krāmējot lēnām kaut ko čemodānos.
un jā, ir gan dikti dīvaini, ka uz darbu nav jāiet :)
vēl četras dienas

izrādās, lai es noskaidrotu ģitāras līdzpaņemšanas uz kamieļzemi iespējas, ir vajadzīgas n-tās dienas! pirmdien sazvanīju lidostu, mani novirza uz attiecīgo aviokompāniju, jo noteikumi atšķiroties. piekodina vēl, ka šie strādā tikai trešdienās, piektdienās, svētdienās. ok, gaidu trešdienu. vakar tad nu braši zvanu, tur meitene angļu mēlē man nespēj uz šādu rēbusu dot atbildi, vien laipni nosauc galvenā ofisa numuru. zvanu uz galveno ofisu. tur latviski meitene prašņā kolēģus, laikam blakusatrodošos, kas un kā ar ģitāru pārvadāšanām. beigu beigās, meitene nodiktē e-pasta adresi un norāda, ka tas kolēģis jau nu zināšot. uzklabināju arī vakar to e-pastu. nosūtīju. atbildi saņemu šodien. ar tekstu: "Sakiet lūdzu, vai Jums tā ģitāra būs parastajā auduma čeholā..? un cik viņa būs pēc izmēriem; augstums, platums, garums?"
nu jēzus baltais! krāsu vēl labi ka neuzprasīja, vai "brendu", vai stīgu biezumu.

es esmu dikti nepacietīga. jā!

UPD.
jā, tiko pienāca atbilde. īsi un konkrēti, ko varēja arī sākumā pavēstīt - "Ja tas nav nekāds lielais cietais čehols, tad ģitāru Jūs varēsiet ņemt līdzi lidmašīnā bez maksas."
cool! happy :)

jāiet kurpju medībās.
atnāca vēstule no kamieļzemes. svētdien, 16. maijā(oo ku labi, jo ielidoju 15.maijā pl. 2 no rīta!), ir jāierodas uz the first day of orientation, dressed smart casual with CLASSIC BLACK CLOSED SHOES! fuck, es konstatēju, ka visādas kurpes ir. bet kaut kādas klasiskas melnas bez kautkādām bļambām un vipendroniem (metāla skeletgalviņām, piemēram, haha) nav gan. skeletkurpes gan laikam pieczvaigžņu viesnīcā pirmajā dienā nederēs, lai atstātu labu iespaidu...

( vēsture+bildītes )

kretīniskais abdabs nedod absolūti nekādu pieķeres punktu - kad?! un te jau vairs nav runa par pacietības trūkumu..tā ir necilvēcīga spīdzināšana, pirmkārt. un otrkārt, vēl absolūti nekas nav sākts darīt. pat putekļi no čemodāna nav notrausti. kādi putekļi?! no stūra vispirms tas čumis jāizvelk!
un viņu dabā ir paziņot par lidojumu max 2 dienas pirms...nu ko, divas dienas lai sapakotos arī ir daudz, ņemot vērā, ka parasti tas tiek darīts pēdējā dienā vai pat vien pāris stundas pirms došanās. galvenais ir paņemt naudiņas, datoru, kādu lieku apģērbkārtu, tupeļpāri..un zobubirsti+zobupastu obligāti! un es iru sapakota. as simple as that

feisu grāmatā sačatojos ar kādu sen bijušu kamieļzemes kolēģi. pilnīgs frīks! viņu visi par dulliņo saukāja, bail puisim ne no kā nav. man gan vienu brīdi no viņa paša bija bail, atceros. bet tikai līdz momentam, kad viņš man sāka palīdzēt ar padomiem darbā. viņš strādāja turpat līdzās, watersports nomā, kādreiz arī bija pastrādājis turpat, kur es. ļoti labi sapratāmies.
tagad šams ir fitnesa treneris.
saka, ka es arī esot dulliņā! un mēs sarunājām dinner, kad būšu klāt. vot tā, arī tik sen nekomunicēti cilvēki atceras mani :D

kāda sena kamieļzemes cīņubiedre vienmēr mani apber ar jaunāko info par visiem un visu! nu visiem/visu, kas notiek ar tiem mūsu bijušajiem kopīgajiem cīņubiedriem.
grāmatu varētu sarakstīt.
privātā dzīve kamieļzemes mērogā :)

smieklīgie kamieļzemieši!
vīzā ierakstīts šādi:
Nationality: LATIVIAN
Place of birth: PIGA

lativiete no pigas! :D

kā arī vēstulēs vienmēr tiku uzrunāta ar skaistu ievadu - Dear Ms Elve (šitādu salikumu no sava vārda un uzvārda es nekad nebiju redzējusi!)

they made my day! twice! :D

sāpīga galva, pusbrokastis pie darba galda, otrā kafija un neražens noskaņojums.

no otras puses - vīziņa iespējama būt klāt jau šonedēļas laikā, arī manu flight request'u apsver, iespējams, ka lidošu pa sevis izvēlēto ceļu caur Frankfurti, lai var vāč'draudzeni uz stundām sešām vēl satikt.

this is happening!
for real!

brālis vēl pārjautāja no rīta - tu tiešām to darīsi?

biļete varētu būt pēc kāda mēneša, biš ilgāk. kaut gan, atceroties pagājušo reizi, gaidīju divus mēnešus.
vienalga, paspēšu vēl bezdarbniekos iestāties :D