kad mūza šūpo kājas svilpodama..

iedvesma ir, bet pie katra notrūkuša diega šujmašīnā gribas visu mest pie malas.
plus vēl - apgaismojums nav tas labākais un acis sāk ātri nogurt.

un vēl, vajag audumus.

vakar atkal uznāca drēbju pāršūšanas garastāvoklis. puika jau smējās - tikai rīt nezvani un nežēlojies, ka tev nav ko vilkt, jo viss ir pāršūts! :D
bet nē, tik traki nav. bija man salikti divi lieli maisi ar drēbēm, kuras dažādu iemeslu dēļ vairs nevilku. tās tad arī pārtaisīju. tikai nelaime tāda, ka viss pārsvarā vasarai.
bet patīkams pārsteigums bija ievietoties pilnīgi perfekti iekš nu jau gadus piecus atpakaļ pirktām biksēm! tieši šā iemesla dēļ - viduklī vairs neiet ciet - nobāzu skapja apakšā. pārtaisīju par šortiem un šausmīgi sapriecājos par faktu, ka atkal der!!! :)
pašapziņa biš jāpietur aiz kājas, citādi par augstu uzkāps! :D

kā vakars klāt, tā temperatūra kāpj un nepavisam nav laba sajūta.

šūt arī vairs nav spēka. vienus svārkus pāršuvu. bet faking mīnusi! esmu pārāk salīga, lai ar visām n-denu zeķbiksēm saldētu savus stilbus. it's all in my head, could be..bet MAN IR AUKSTI! so, svārku sezona no +1 un uz augšu grādiem.