kamieļzemes hronika

2:30pm: šodien:
- pie mums sākās Ramdāns. bet šai milzpilsētā to nejūt. viss rit savu gaitu. pagaidām. ir tikai pirmā diena. es šogad negavēju.
- darba stundas īsākas, jo Ramadāns. jeeeee! es jau trijos pēcpusdienā esmu brīvs putns. kaut uz pļažu sauļoties, vai zin!
- es tiku pie rental auto. pusnograuzsts un dikti smagi palietots, bet, kā viens radinieks teica - gal'nais, ka riteņi zem dirsas. tā arī brauksim.

vispār, baigi gribas vīnu. priekšā divas brīvdienas, no kurām otrajā man stāv priekšā trips uz sūnu ciemu pēc kaķiem un mantām, un galvenais arī darudzenītei tās šampju flūtes paņemt! es vispār gribētu diezgan loriņus tur no virtuves savākt, bet man fiziski nebūs, kur to visu likt. nāksies māt ardievas. niecīga cerība nav mirusi, ka ex kungs vēl kādu laiku paglabās pie sevis.

8:20pm: Autopprieki, jepcik
Tātad, saņēmu savu auto šodien, pieveda klāt un viss tā. Pēc darba sēdos braukt, pcr vajag, jo pirmdien uz sūnu ciemu, bet tur vēl vietām prasa zaļo statusu. Braucu, tātad, savā joslā, iespraucas piegādātājmotocikls man priekšā. Nu, lai jau, vai man žēl, vai ne? Bišķi tālāk sarkanais luksoforā, es bremzēju, aiz muguras pēkšņi pīpina. Nesapratu, nereaģēju. Zaļš, sākam kustēties, pēkšņi man blakus uz apdzīšanu uzzīmējas blonda beibe, tā pati, kura aiz muguras tikko pīpināja, un plāta rokas, ka es nebraucu uz priekšu. Es mierīgi turpinu ceļu, un beibe gandrīz to mociklistu nonesa, jo agresīvi mēģināja man pa priekšu iespraukties, bet motobraucēju nebija pamanījusi. Nu, rebjata, davaiķe žiķ družna, jo visi ceļi, bļaķ, uz Romu, tak!!!