: wtf brauciens uz darbu
braucu, tātad, nevienu netraucēju, ielas patukšas... priekšā aplis. iebraucu aplī un braucu, braucu, līdz pēkšņi sekundes simtdaļā piedzīvoju kautkādu vertigo sajūtu, vai kā to nosaukt, jo likās, ka pasaule izdomāja rewind, kad es vēl uz priekšu. nu tāda sajūta. jo!!! tas pinpis, kurš pa priekšu brauca, izdomāja, bļeģ, ka vajag reversēt, jo pabrauca garām savam nogriezienam, jo vienkārši vēlreiz izbraukt apli taču ir pizģets, cik sarežģīti, it sevišķi, kad tukšas ielas. es tomēr esmu apveltīta ar paldiesdievam kaut kādu fiksu attapību un maucu pa bremžiem, visi dzīvi un priekšābraucējs notaurēts ar skaļu tauri. bet! es guvu varenu mācībstundu - nekad, NEKAD, jūs dzirdat, neturiet savu piecdesmitmiljoons sīkumiem piebāzto somu, kurā arī dators, uz priekšējā sēdekļa, vēlpietam atvērtu. pēc tam visos krustojumos, kur pie sarkanā gaidīju, lasīju kopā izbirušos loriņus.
un arī aplī, lūdzu, nevajag atpakaļgaitā braukt, labi?
braucu, tātad, nevienu netraucēju, ielas patukšas... priekšā aplis. iebraucu aplī un braucu, braucu, līdz pēkšņi sekundes simtdaļā piedzīvoju kautkādu vertigo sajūtu, vai kā to nosaukt, jo likās, ka pasaule izdomāja rewind, kad es vēl uz priekšu. nu tāda sajūta. jo!!! tas pinpis, kurš pa priekšu brauca, izdomāja, bļeģ, ka vajag reversēt, jo pabrauca garām savam nogriezienam, jo vienkārši vēlreiz izbraukt apli taču ir pizģets, cik sarežģīti, it sevišķi, kad tukšas ielas. es tomēr esmu apveltīta ar paldiesdievam kaut kādu fiksu attapību un maucu pa bremžiem, visi dzīvi un priekšābraucējs notaurēts ar skaļu tauri. bet! es guvu varenu mācībstundu - nekad, NEKAD, jūs dzirdat, neturiet savu piecdesmitmiljoons sīkumiem piebāzto somu, kurā arī dators, uz priekšējā sēdekļa, vēlpietam atvērtu. pēc tam visos krustojumos, kur pie sarkanā gaidīju, lasīju kopā izbirušos loriņus.
un arī aplī, lūdzu, nevajag atpakaļgaitā braukt, labi?