1:16am:
četri varensmuki vīrišķi vienā telpā un katrs savā momentā man uzdāvina ilgu skatienu un smaidu :) ēģiptietis, libānis, vācis un holandietis.
tad man sāka galvā skanēt: stundu stāvu domādama... :D
nekur es nesēdos galu galā, nevinās kamanās, vieglu "ehh" nopūtu un sapņainām acīm ļāvu kolēģim sevi uz māju aizvest. šitās kamanas neskaitās.
12:52pm:
no šodienas divas nedēļas uz priekšu man tikai vakara maiņas. ko tas nozīmē? hmm, pirmkārt jau reālu naudas ietaupījumu,jo tanī stundā, kad darbs beidzas, viss ir ciet. vairs tikai uz pāris aliņiem var kādā klubā paspēt. otrkārt, no life. well this sucks. jo nav laika vispār nekam nekam, un spēka arī. pat tiem aliņiem pēc darba bieži vien simply nav spēka.
ko lai saka, vakar saskumu par tādu grafiku, šodien jau liekas ir ok. izdzīvosim.
ak, jā. tie brazīļi. vakar pilna viesnīca ar reportieriem un visādiem mēdijiem. haha! tas saucās top confidential. vēl mums noziņoja, ka futbolisti will come from the back door and noone will see them, security everywhere. hahaha! vienā momentā ārā baigi spilgtas gaismas, skatos - poliči ar midžināmajiem, tiem aiz muguras - liels autobuss. pie galvenās ieejas viesnīcā drūzma un futbolisti lepni kāpj ārā no autobusa, nekāds back door n shit. bet es mierīgi no droša attāluma vēroju un man ne silts ne auksts.