: visu dienu vienos priekos...bet bez gumijniekiem
viens no maniem ikdienas rīta maiņas darba pienākumiem ir pārbaudīt vip viesu numuriņus pirms viņu ierašanās. tas nozīmē - visus gleznu, spoguļu, lampu rāmjus, lai putekļi nebūtu, lai nekur nekas šķībi nestāv, visus skapjus izložņāt, lai viss smuks un tīrs, minibāru pārbaudīt, lai nekas netrūkst utt. vienvārdsakot, visa atbildība uz maniem pleciem, ja nu pēkšņi vip izdomā, ka kaut kas nav ritīgi.
šodien sarakstā tikai trīs numuri. uzbraucu piektajā stāvā, pēc visiem likumiem klauvēju (kaut pirms došanās, sistēmā pārbaudīju, vai nav jau check-in) divas reizes ar pauzīti pa vidu, ja nav atbildes, dodos iekšā(atslēga, protams,man ir). dupsi gaisā ložņāju pa apakšējiem skapīšiem, kur seifs atrodas, cītīgi pārbaudu, vai seifa durtiņas nav nobloķētas, kā izdzirdu pieklusināti kautrīgu vīrieša balstiņu - excuse me.. nu ja, jauka sagaidīšana - evy dibens pret ieeju vērsts :D šausmīgi nosarku! novēlēju jauku palikšanu un fiksā riksītī jozu prom.
kolēģei, savukārt reiz gadījās uzskriet kaut kādam olimpiskajam peldonim, kurš pie mums vip statusā dzīvojās, kad šams no dušas telpas vienās apenēs iznāca :D
daudziem jauniņajiem(arī man tai skaitā) parasti jaunā uniforma jāgaida kādi divi mēneši. tā reiz te vienam kolēģim, miesās padevušam, pagaidu formas bikses piešķīra tādas diezgan apspīlētas. un kad vajadzēja zem galda palīst lai lādētāju ieštepselētu, šams manai kolēģei saka - cover me! mēs sākām smiet, nostājāmies priekšā un izrādās - ne velti! kā tiko puiks tupās un liecās, tā ofisa klusumu pārtrauca skaists un nepārprotams - trrrrr.....un visiem lielie prieki, jo mohamedam bikses pušu! :D
viens no maniem ikdienas rīta maiņas darba pienākumiem ir pārbaudīt vip viesu numuriņus pirms viņu ierašanās. tas nozīmē - visus gleznu, spoguļu, lampu rāmjus, lai putekļi nebūtu, lai nekur nekas šķībi nestāv, visus skapjus izložņāt, lai viss smuks un tīrs, minibāru pārbaudīt, lai nekas netrūkst utt. vienvārdsakot, visa atbildība uz maniem pleciem, ja nu pēkšņi vip izdomā, ka kaut kas nav ritīgi.
šodien sarakstā tikai trīs numuri. uzbraucu piektajā stāvā, pēc visiem likumiem klauvēju (kaut pirms došanās, sistēmā pārbaudīju, vai nav jau check-in) divas reizes ar pauzīti pa vidu, ja nav atbildes, dodos iekšā(atslēga, protams,man ir). dupsi gaisā ložņāju pa apakšējiem skapīšiem, kur seifs atrodas, cītīgi pārbaudu, vai seifa durtiņas nav nobloķētas, kā izdzirdu pieklusināti kautrīgu vīrieša balstiņu - excuse me.. nu ja, jauka sagaidīšana - evy dibens pret ieeju vērsts :D šausmīgi nosarku! novēlēju jauku palikšanu un fiksā riksītī jozu prom.
kolēģei, savukārt reiz gadījās uzskriet kaut kādam olimpiskajam peldonim, kurš pie mums vip statusā dzīvojās, kad šams no dušas telpas vienās apenēs iznāca :D
daudziem jauniņajiem(arī man tai skaitā) parasti jaunā uniforma jāgaida kādi divi mēneši. tā reiz te vienam kolēģim, miesās padevušam, pagaidu formas bikses piešķīra tādas diezgan apspīlētas. un kad vajadzēja zem galda palīst lai lādētāju ieštepselētu, šams manai kolēģei saka - cover me! mēs sākām smiet, nostājāmies priekšā un izrādās - ne velti! kā tiko puiks tupās un liecās, tā ofisa klusumu pārtrauca skaists un nepārprotams - trrrrr.....un visiem lielie prieki, jo mohamedam bikses pušu! :D