kamieļzemes hronika

5:33pm: abu dabī dabū abī
pirmajā nedēļā pārdzīvots nervu sabrukums, otrajā nedēļā - drudzis ar gandrīz 40 temperatūru, trešajā - saules apdegums...pilns komplekts, vienvārdsakot.
līdz vakarvakaram nodzīvoju bez interneta.

noballējāmies viesnīcas ikgadējajā ballē, afterpārtijs arī bij. viss kā pienākas.

nē, parandžu man neviens neliek vilkt. nebūsim aizspriedumaini. nav jau nekāda saudi arabia.

bet ir šausmīgi karsts.
mums pie mājas ir baseins. bez ūdens! ha! es cīnos ar priekšniecību par ūdeni :D

darbs. darbs interesants, daudz jāmācās. kolēģi. atsevišķs stāsts.

9:03pm: sāku palikt rasistiska...?
un vispār, cilvēki te ir dīvaini un nedraudzīgi(ar atsevišķiem ļoti retiem izņēmumiem). tusējas tikai savā starpā un vervelē tikai savā valodā..piemēram, tagalog (filipīņu vloda) ir palicis gaužām netīkams manām ausīm. darbā iekš changing room parasti ir vistrakāk, tās vistas bļauj kura par kuru skaļāk. es tad parasti uzlieku kādu foršu "zāģīti" pilnā skaļumā, cik telefona skaļruņi atļauj, un mierīgi taisos :) otrs variants - ja mana moldāvu draudzene ir turpat, tad mēs bliežam sarunas krieviski tik skaļi, ka mēbeles vibrē. un no mums visi baidās :D nekad neko neaizrāda. tāda savdabīga pārākuma sajūta. nezinu,vai tas ir labi.