kamieļzemes hronika

10:19am: auto auto auto
stūrēju no rīta pār vanšu tiltu. domāju pie sevis - vai mans instruktors ir sajucis?? tač tādi korķi!(jo parasti sākam braukt un beidzam braukt āgenskalnā) bet pa ceļam uzzinu, ka stūrēju uz autoskolu, kas ir akurāt 10 min walk no mana darba! sweet! :) un kā es skaisti izlavierēju starp troleibusiem uz valdemārielas! ordeni esmu pelnījusi! :D
mazs satraukums - beidzot esmu uz finiša taisnes! drīz jau mana stūrēšana ar instruktoru blakus beigsies. un varēšu stūrēt bez M burta logā un stažēta šofera blakus!

1:13pm: raudu un gaužos! jā, pienāca arī mana stundiņa
pēkšņi no IR OK, viss pārgāja - IR DZIĻĀ PAKAĻĀ! un tas vēl būtu maigi teikts. un kurš pie tā vainīgs? protams, ka pati! bļe tāda mācība!
pirmām kārtām jau nevajadzēja akli uzticēties, kad pašai viss bija daudz maz ok un sāka kārtoties lietas. visu pametu un atskrēju. muļķe.
otrkārt, nevajag tupēt birojā par smieklīgu naudu..ko es te vēl vispār daru?! saņemu savu "maziņo", nomaksāju ikmēneša maksājumus un viss! čušš! paskatos kalendārā - jopcik, līdz algai vēl 2,5 nedēļas! un man jau zirneklis tīklu vij maciņā.
treškārt, nevaru dzīvot savā bērnības mājā bez jebkādas piederības sajūtas.. jo jāguļ viesistabā uz dīvāna, mantas turpat čemodānos, jo nav kur likt. sen jau vairs nav manas mājas...

ziemassvētkos salavecis drošvien striķi un ziepjugabalu būs atnesis. gaidu!