8/27/08 09:10 pm
šodien parkā pārņēma ārkārtīgs riebums.
es it kā biju turpat, kur parasti, darīju to pašu ko parasti, tie paši cilvēki, nekas nebija mainījies, bet pārņēma milzīga vēlme tikt mājās. lai gan te nav daudz labāk, kaut kā jūtos drošāk.
"man ir bail no tumsas" ..bet elektrības nodaļas pārdevēja smējās par mani. bet man tiešām bail. toties tagad ir jaunas spuldzītes un istabā ir gaišs. āh, kāda laime.
8/26/08 11:33 pm
nebija pat nauda, lai atļautos tādu ekstru kā autobusu uz mājām pēc ārkārtīgi smagas darba dienas. ha ha hā.
gāju mājās un zvanīju visiem ar ko labprāt gribētu pasēdēt un uzpīpēt. nu labi - zvanīju tiem, kas varētu būt pie halles. un nekā.. man izslēdzās telefons un uznāca lielais panīkums..
nekur vairs negribas. cilvēks piedāvā braukt nedēļu tusēt uz dāniju, un man pat nav vēlme pacensties sadabūt naudu biļetei, jo mana māte ignorē mani, kad es runāju par saviem lielajiem plāniem.
bet kad viņa runā par ziemassvētkiem vācijā, tad redz man ir jāpalīdz sameklēt kur un kā un ko. nekā nebija!! kad es gribēju braukt, tad redz darbs bija svarīgāks. nevajag man vairs nekādu vāciju, dāniju un vēl sazin ko.
es gribu atpakaļ uz tām piecām dienām zviedrijā un izdzīvot viņas no jauna atkal un atkal. līdz piepeši viss nokārtotos un es dzīvotu tur pati savā dzīvoklī, mācītos tur un viss būtu labi. "viss būtu labi" (mm)
bonusā tam visam nāk tas, ka mans evucis taisās braukt prom. pēc nedēļas.
un kaut kā tikai tagad es iedomājos, ka es viņu slikti iespaidoju, bet tā tiešām nevar būt, jo es nekad tā neesmu gribējusi darīt. un man pat nekad nav nācis prātā kādu iespaidot vai ko tādu.
nekad mūžā nav bijis tā, ka šī bedre, tb mana pilsēta, un visi te mītošie ir tik ārkārtīgi apriebušies.
..tagad es gribētu sēdēt uz jumta, pīpēt un ar kādu tiešām labi izrunāties.. tā kā es to parasti nedaru. tā, ka es izrunāju visu, visu.
bet redz, ka nav jau ar ko. un kā lai tādos brīžos neienāk prātā doma par iedomu draugiem.. hā
8/22/08 09:51 pm - "neaiztiec manu meiteni"
tā sejas izteiksme bija jāredz brīdī, kad es perfekti atbildēju uz katru viņa jautājumu skrūvju nodaļā.
"-un kāpēc tiem uzgriežņiem tāda plastmasa klāt?
-tas īstenībā ir neilons, un tas domāts, lai uzgriežņi neatskrūvētos"
ha ha
un man prieks, ka es šodien esmu mājās, nevis kkādā ellē dzeru ar visiem.
8/20/08 10:08 pm
desmit minūtes sēdēt tukšā, pielijušā parkā bija nedaudz neierasti.
šodien bija asās mērces diena. zanda un anna nav normālas, bet tas ir labi. ļoti, ļoti labi. (mm) !!
un man ir grāmata ar daudz zviedru vārdiem.
8/20/08 09:58 am
ja es būtu tur, tad mēs ietu ārā. un vispār, tad viss būtu citādāk.
no mana šodienas plāna jau divi obligāti veicamie darbi nav īstenojušies. jauki, jauki.
bet to, ka var paļauties tikai uz sevi, un arī ne vienmēr, es jau zināju. nekas jauns šodien.
8/13/08 01:01 am
bet Tu taču zini - ja kaut ko ļoti, ļoti vēlās, tas taču piepildās. šī noteikti ir tā reize..
8/10/08 03:14 pm
īsumā tā - atpakaļ braucot mani vairs neinteresēja tas, kā izskatās mākoņi no augšas, jo acis bija pilnas ar asarām.. un ja tagad nebūtu man evucis ar ko iet ārā, es nemaz nezinu, cik tad būtu slikti.
8/1/08 06:44 pm
man nozaga riteni. vai arī aizņēmās un neatdošanu.
8/1/08 10:16 am
he he. darbs mani ir tā izmocījis, ka pat savā brīvajā brīvdienā es pamodos no modinātāja. un arī tad, kad apjēdzu, ka man nav darbs, ik pēc kāda laiciņa modos un skatījos pulkstenī. traki.
atvēru acis un sapratu, ka man istabā ir baigā dirsa. hāaah. es biju domājusi viņu savākt, bet nu es paskatījos ārā un izdomāju, ka jāiet pačučēt pie foršā mazo bērnu dīķa, jo ir vasara un gribas nedaudz iedegt. sataisos un tad vēstule no evuča un zvans - taisies pēc 20 minūtēm uz jūru braucam. ha ha.
7/29/08 10:40 pm
savākt savu iedzīvi un vienu galu bija tā nedaudz skumji, it kā es pārceltos, bet tas jau īstenībā notika pirms gada. tagad es jūtos apmierināta, ka to paveicu. ir miers un liels bardaks. ja man būtu vairāk gaismas istabā, varbūt nebūtu tā, ka man te nepatīk.
šodien biju parkā. man patīk tur. atvadoties pēdējais vārds, ko dzirdēju, bija - kuce! bet man tur patīk..
un pēc astoņām dienām es būšu zviedrijā!! es tur būšu.. āh, kā neticās..
7/28/08 06:04 pm - pirmdiena!!
darbā vienkārši emocijas mainījās ik pa brīdim. slimi, idiotiski klienti, pilnīgi muļķi.. tad vēl sāka smadzenes apstrādāt cik debīli bija bijis zvērā.. un līdz dienas beigām biju tik tālu tikusi, ka 20 minūtes pāri astoņiem pie evitas mājām viena sēdēju un raudāju...
tad viss pagriezās pa pāris grādiem - es ar evuci un ilvu dzērām džinu, īsti nevis kkādu ķīmiju, pīpējām un vienkārši pļāpājām.. tad bija labi.. bet kā tad mēs bez šampja.. visi tam sekojošie brīnumi bija tīiiik labi. pirmdienā tā piedzerties. un šodien darbs. un pa nakti divos nevaru aizmigt, jo ir jāsmejās.. he he. tā bija ļoti, ļoti laba diena. paldies evucīt, ka neļāvi man būt mājās.
bet tagad atkal man viss nepatīk. man jau tā ir tik maz laiks, es tiešām strādāju par daudz un es ienīstu to darbu. un vienīgais foršais puisis iesniedza atlūgumu un aizgāja prom. kāds man vispār tagad var būt prieks uz darbu iet. un vēl tās idiotiskās bildes no zvēra visur!!! kā man riebjas, tiešām, tiešām riebjas, ka man uz viņām jāskatās. un komentāri arī naiss. vienkārši kauns tagad no visiem.
pirmā īsā darba diena pa ilgiem laikiem un brālis pāris minūtes pēc pieciem man pajautā - "kad Tev uz darbu jāiet??" ..jāatsakās no uzaicinājuma uz laukiem.. es negribu, lai man no kaut kā vasarā ir jāatsakās. tagad es vienkārši sēžu un gaidu, kad mani aizvedīs. nekas, ka šī bija mana vienīgā iespēja šonedēļ tikt laicīgi uz parku. nekas, manikīrs taču ir svarīgāks
un šodien es savākšu visas savas mantas uz vienu dzīvokli, nekas, ka man tur riebjas. es dzīvošu tur. bez datora, televizora, bez neviena. tāpat es darbā esmu ilgāk kā mājās.
es nemaz nevaru uzrakstīt, cik ārkārtīgi ļoti, ļoti es gribētu, lai viss ir citādāk.
7/26/08 06:53 pm
visu pasākuma laiku galvā viena doma - āaak, cik te ir labi.
labprāt vēl kādu nedēļu padzīvotu, ja vien to var nosaukt par padzīvošanu.
apmēram tā - Tu atver acis, aizver un viss jau ir beidzies, bet pa to mirklīti ir redzēts tik daudz, ka tagad pat nezinu kā kaut ko pierakstīt.
man ir pats gudrākais vārdabrālīts pasaulē. manā maksā redz naudiņai nav droši, tāpēc jāatdod tā kādam citam. nu bet bez naudas jau arī var.
kā iekāpu tajā busā, tā alkoholu beidzu lietot tikai pāris minūtes pirms ārā kāpšanas. varētu ārstiem analīzes nodot, lai pabrīnās. he he
pirmais vakars beidzās ārkārtīgi ātri.. no rīta tā patraki, gribēju pagulēt. iegāju jau teltī, bet pēc trīs minūšu gulēšanas(kas arī bija vienīgas tur), sadzirdēju zandas balss, un bija jāiet tālāk. (anna, daudz laimes vārdadienā!) pirmo reizi mūžā man šķita, ka laiks paiet tik ārkārtīgi ātri. bet ir jau labi.
un no rīta evita nevis saka čau, bet "mēs nedzērām!" kas ir paši nepārspējamākie meli.
tagad varētu gadu gulēt, un tad braukt vēlreiz uz zvēru.
7/25/08 02:45 pm
briivdienas man patiiik. esmu jau aizmirsusi kaa tas ir, kad ir briivs un es daru ko gribu. ^^
liidz sveetdienas vakaram. see ya!
7/24/08 08:26 pm
hujova šodien. lai arī ko tas vārds nozīmētu, šķiet, ka viņš iederas.
7/24/08 12:19 am - sweden
..un mēs iesim uz āra kino.
7/23/08 11:14 pm
pozitīvi uzlādēta. tie cilvēki ir kā baterijas. -paši labākie, lai arī cik cūciski neuzvestos.
šodienas jaukā statistika. jūlijā brīvas dienas man ir piecas. trīs no tām vēl priekšā.
tātad šomēnes divus rītus esmu baudījusi sajūtu - brīvdiena. bet pat tajos es nepamodos mājās. kaut kas nav labi ar šo pasauli, pilnīgi noteikti.
šodien gan sapņošu labus sapņus, bez tapetēm.
"o! ir īstais!"
7/23/08 12:32 am
man ir biļete uz zviedriju..
tas padara mazāk sāpīgu viņa teikto.
"Tu vairs neesi te piederīga"
nepatīk man šodiena.
nepatīk man slēgt ciet durvis, un atslēgas man nepatīk.
un nepatika, man ielikt somā slidas, bet nepabraukāt ar viņām pat.
un nepatīk, ka kāds cits izstāsta to, ko es esmu gribējusi stāstīt.
nepatīk, nepatīk, nepatīk.
man nepatīk viņi visi.
nepatīk, ka viņš zina pārāk daudz. un visi kaut ko zina un, tā nemaz nedrīkst. ai
es varētu vēl padusmoties, jo tad tiešām paliek vieglāk, bet man ir biļete uz zviedriju, un tāpēc es nedrīkstu dusmoties..
7/17/08 03:44 pm
ar pārliecību, ka tikai iebrauksim slimnīcā, lai ātri apskatās manu aci, izraksta pilienus un es tālāk dodos savās darīšanās, es tur aizkavējos uz pāris dienām.
mans garastāvoklis pa ceļam uz palātu sāka diezgan ātri noplakt, bet tad es ieraudzīju kati, viņa mani samīļoja, un tā nu es atguvos. tā bija pati labākā slimnīcā būšana kāda man bijusi. -no rīta guļu cik patīk, tad ir procedūru un analīžu laiks, un tad sākās labākais - apmeklētāju laiks. tik daudz cilvēki apgrozījās, ka mūs jau pastāvīgi dzina ārā no nodaļas. he he
vēl jau forši, ka raitis salauza kāju. ne jau kājas salaušana ir forša, bet tas, ka arī viņš ir slimnīcā, jo nu tas nozīmē vairāk cilvēki, lielāka jautrība.
ja nav citas iespējas atpūsties un satikt draugus, tad dzīve pati piespiež. vēl tagad kāds ik pa laiciņam piezvana un prasa vai vēl var nākt paciemoties. un kāmis ar rūdi man atnesa zaļu jogurtu, un vispār visi tik daudz ko nesa..
par vakardienas vakaru, ilgo un sāpīgo nakts sarunu es negribu rakstīt. kate pārāk stipri trāpīja tur kur tiešām sāp.
bet es esmu mājās, rīt dodos uz darbu, un nekas jau nav mainījies..
7/15/08 12:46 pm
forši! man ir pirmā brīvdiena pēc trīs nedēļu murga un ko es daru? hm, tūlīt dodos uz slimnīcu (mm)
7/12/08 09:44 pm
"Vakarā enerģija kļūs tik spēcīga, ka var nogāzt pat ziloni no kājām." -ha ha ha. es vienkārši gulēju visu vakaru, un esmu gatava gulēt vēl un vēl. tāda enerģija!
viņi izšķīrās, jo viņa ticēja horoskopiem.
ja kāds tagad piezvanītu un sauktu uz kādu lielo balli, es droši vien arī dotos. jo vēl sliktāk kā šodien justies nav iespējams. vismaz nav ko zaudēt. var jau justies slikti, bet par to priecāties. nu ne gluži par to, bet vispār tā nedaudz priecāties.