07:47 am
šorīt atmosties nebija viegli. acīs ir miegs un rokās ir slinkums.
bet man jau sāk iepatikties mani nesaturīgie sapņi, kuros īstenībā ir tāda jēga iekšā. katra detaļa ir pamatota. zviedrijas robeža. ha, ha. "meitenes, šis ir privātīpašums", "eu, sēžam te! rūķi ej prom", "pirms gada Tu teici tieši to pašu"(it kā pirms gada es būtu jau sapņojusi šo sapni). no rītiem vieglāk atcerēties.
šodien vakars būs aizpildīts. hm. ja vien līs lietus, jo, ja nelīs, tad es laiku aizpildīšu savādāk.
10:57 pm
iešu paraudāt. bet nav jau kur. ai, kā šodien sarunas nemaz nevedas. lauzu kārtējos divus solījumus ar sevi. ak vājais rakstur - pazūdi!
11:07 pm
šodien derētu vēl nedaudz pačīkstēt, jo tad varētu palikt vieglāk, bet, kas ir pats čīkstulīgākais - nepaliek.
vairs man nav labi nekur. ne šajās, ne tajās mājās. mani pat vairs neiepriecina fakts, ka rīt ir brīvdiena. jo es esmu nūģe un man nav draugu. vai arī viņi ir aizņemti, domā, ka es strādāju un nu - pilnībā novērsušies. labi, labi.
"labāk vienkārši paklusē" -jā, labi. un man šķita, ka esmu pārāk klusa. īstenībā mana lielākā problēma ir tā, ka es runāju daudz un viss, ko es saku, ir kaut kādas kaitinošas muļķības. piedod, es vairs tā nedarīšu. -vismaz centīšos.
11:35 pm
kāpēc visi tie profesiju pārstāvji, kam ir darbs ar klientiem, parasti ir nelaipni tieši pret mani? ja viņi strādā ar klientiem, tad viņiem ir jāizturas laipni pret viņiem, jo, sākot strādāt, viņi zināja, ka tā būs.
"-cik maksā biļete līdz cukurfabrikai?
-kā parasti!!! 71 santīms!!" -tā bija pirmā reize, kad braucu līdz cukurfabrikai. kāds tur parasti. un tādā tonī tas tika pateikts. joprojām nespēju aizmirst.
arī toreiz bankā viņa bija tik nelaipna. es taču nezināju, ka man vajadzīgs zināt konta numuru kartei, kuru gāju saņemt. kā es vispār varēju zināt! tā bija mana pirmā "viesošanās" bankā.
un autobusā šoferis jau man deva biļeti, es paspēju pateikt "pald" un viņš izrāva biļeti, lai pārskaitītu sīknaudu, ko es biju precīzi izskaitījusi. es izskatos pēc idiotes, kas nemāk līdz 25 skaitīt? -muļķis, sabojāja visu to dienu.
un tāpēc man ir bail rīt iet uz banku, jo viņa nesapratīs, ko es gribu. un es nemaz nezinu, kur iet un ko darīt. bet grāmatu gan es rīt nopirkšu.
vismaz rūdis apjautājās vai iešu uz parku. tas ir labi - ļoti labi.