| |
[Aug. 8th, 2009|02:48 pm] |
| [ | mood |
| |  calm | ] |
| [ | music |
| | plain white - hey there delilah | ] |
tik maz dienu tik daudz sajūtu un tad pāri atkal nosēžas viss vecais. arrr. bet ir labi.
Delilah I can promise you
That by the time we get through
The world will never ever be the same
And you're to blame
vēl joprojām meklēju riteni, cenšos nepieaugt un nepadoties, un pārāk neatdoties.
dikti patīk hey there delilah. vnk patīk un viss.
you have it all..
un vajadzētu iegādāties jaunus džinsus, bet vecie tik mīļi, lai gan viscaur izdiluši un izbalējuši. un jāvelkā kopā ar lieliem krekliem, lai neredz caurumus uz dibena. un vispār pēdējā laikā esmu aizmirsusi, ko nozīmē ģērbties pa glīto, ģērbjos pa mīļo.
par šito vajadzēs papīpēt. par dzīvi vispār.
un visforšākais ir tas, ka mēs kkad 20tajos augustos dosimies uz franciju atkal. kaut nu viss izdotos.
un vai nav jokaini - es kkā pēkšņi esmu izstājusies no sarkanā krusta koledžas, kur būtu ieguvusi ārsta palīga profesiju, tā vietā es tagad mācos AKADĒMISKO bakalauru teoloģijā. sajūta gan ir biš pareizāka kā kad ārstos pieteicos, bet vispār tā.. eh. baigi bail, ka sevi dikti mānu. |
|
|
