Nakts, kad sapnī mani aiznes,
Neiededz vēl visas zvaigznes!
Tumsā glāstošā un maigā
Saldi pieskārieni staigā
Klīdu gar jūru,
Līdz ēnas palika garas.
Saules sarkanā bumba
Pieskārās zemes malai,
Iekrita jūras dzelmē,
Nočūkstēja.
Ir jau vakars,
Ej mājās
Viļņi man čukstēja
Bet es gāju un gāju
Es nebiju viena.
Piena ceļā man smaidīja
Zvaigzne ik viena.
Vasaras naktis tik īsas...
Es biju tai vietā,
Kur burvības pilnā mirklī
Tiekas ausma ar rietu.