|
[Jul. 17th, 2013|07:36 pm] |
nav jēgas
nepieķerties |
|
|
it's just better to read in not to write out |
[Jul. 17th, 2013|08:48 pm] |
un tad viņa apsēdās tev blakus. vienkārši apsēdās blakus telpā, kur varēja redzēt elpu, kur visu skatieni piekalti ekrānam, kur pagātnes kadros kāds redzēja nākotni, bet es redzēju, skatoties aktrises skaistajā profilā, kā viņa tev apsēdās blakus – tik viegli kā no koka krīt lapa, bez skaņas, bez čīkstoņas, bez sarkuma vaigu galos, tik vienkārši it kā tas krēsls patiešām būtu paredzēts sēdēšanai un tikai, un, skatoties melnbaltos kadros, kur savijās ļaužu skumjas, es jutu, kā pret koka pamatni elpoja viņas gurni.
|
|
|