![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
20:25
Vispār jau visai nenoteiktā literatūras žanrā.
Tas, vai naratīvi tiek saprasti kā plašāki vai individuālāki, ir atkarīgs no ontoloģisko pieņēmumu kopuma. Var pieņemt, ka sabiedrība ir ontiska realitāte, bet tikpat labi, ka tā ir tikai analītiska kategorija, ar ko tiek apzīmēts epifenomens vai hipostāze epistemoloģiskos nolūkos.
Es uzskatu, ka indivīds ir primārs un plašāks naratīvs ir tikai līdzīgu naratīvu kopums, kurus sev un citiem stāsta daudz cilvēku. Proti, es neuzskatu, ka katra individuālā cilvēka stāsts ir lielā naratīva paveids, bet gan gluži otrādi - lielais naratīvs ir abstrakcijas ceļā iegūts rezultāts no atsevišķajiem stāstiem.
Bet kā jau teicu, viss atkarīgs no ontoloģiskajiem pieņēmumiem. Veselā saprāta labad uzdošu retorisku jautājumu - vai tevi ietekmē sabiedrība kopumā vai arī tikai atsevišķie indivīdi? Vai sabiedrības ietekme ir atsevišķa realitāte vai arī tikai apziņas kategorija, kas veidojas, atsevišķiem cilvēkiem iedarbojoties uz tevi verbāli (un neverbāli)?