OK. Sapratu. Mums grūti diskutet, pirms nav precīzi un skaidri definēti termini. Tu runā par vienu es runāju par otru, izmantodami vienus un tos pašus terminus.
Taadaa gadījumā jebkura konstrukcija ir aplama, jo realitāte ir bezgalīga telpā, laikā un iespējams arī citās dimensijās un bezgalību nav iespējams aptvert konkrētās konstrukcijās.
Jo mūsu apskatītās kontrukcijas ir cilvēka apziņas auglis.
Realitāte turpinās eksistēt arī tad, ja mēs par to nezināsim, un jamums nebūs nekādu konstrukciju par to.
Tu esi realitāte. Es varu radīt konstrukciju, kurā tu neesi, bet tas neizmainīs objektīvo realitāti. Tu turpināsi eksistēt.
Cilvēka apziņa var mainīties. Es varu aizvērt acis un redzēt palmas okeāna krastā. Bet tā nebūs realitāte. Tas būs mīts. Es atvēršu acis un redzēšu tipisku datoriķu kabinetu pārblīvētu ar instalējamiem datoriem. Un tā būs realitāte. Piekrītu, gan ka tās būs tikai pavisam primitīvas konstrukcijas par realitāti, kas ierobežojas tikai ar faktu konstatāciju konstrukcijas ietvaros.
Realitātes Konstrukcija ir realitātes refleksija. Tuvināta realitātei, jo mūsu iespēja iepazīt absolūto patiesību ir ierobežota, jo mēs esam ierobežoti, nevis bezgalīgi, absolūti.
Tas ir labi, ka tu nesaproti mani. Taatad tu saproti rortiju ;-D
Patiesa konstrukcija varētu būt tikai dievam. ;-) Jo viņš ir dievs, bet mēs esam tikai cilvēki. ;-D