Šī trauslā intuitīvā nojēgsme nemaz nav tik trausla, jo tās ir domāšanas robežas pret kurām pati domāšana atduras ikvienā gadījumā, kad cilvēks cenšas izdarīt neiespējamo - atrast noturīgu pamatu savām domām, izteikumiem... šis ir stāvoklis, kas ir spēcīgs un allaž atgriežas ikvienā radikālā domāšanas aktā. Bet noturēt to var gan tikai uz īsu brīdi... Tādējādi - savā ziņā trauslas, bet reizē neizbēgamas spēcīgas izjūtas.
Mākslas robežas nav iespējams pārkāpt, jo tādu patiesībā nav. Bet kā jau tu teici - ir priekšraksti. Taču tos ir ļoti grūti pārkāpt. Bet nu dažiem dalībniekiem vismaz izdevās pārkāpt pāri ierastībai, vairums gan nospēlēja savu regulāro materiālu. Bet nu tās jau ir cita tipa problēmas un risinājums šeit ir gandrīz neiespējams. Taču domāsim.