Mirst un tur neko nepadarīsi.
Mēs sākam mirt, jau piedzimstot un mirstam visu atlikušo mūžu. Piemēram es pēc aptuvenām aplēsēm esmu jau nomiris par 50 - 30%. Kas zin, varbūt šis procents ir pat lielāks.
Dzīvei nav jēgas. Nāve ir glābiņš. Vienīgi ... nomirt vienmēr paspēsim ...
nez kaapeec neviens neko citu nevar pateikt? taa tas ir, tam taa jaabuut, ar to un shito jaasamierinaas, ar visu jaasamierinaas, bljadj
Tu pati teici, ka viss šinī pasaulē ir determinēts. Tā ir tavas pašas devīze. Nekas nav tik vinnozīmīgi un permanenti ierakstīts mūsu likteņos, kā nāve. Tas ir punkts, kuru mēs visi šķērsojam, neatkarīgi no mūsu bagātības, gara skaidrības un spēka, tikumības, etc.
Samierināties? Jā - ar neatgriezenisko jāsamierinās. Cīnīties var pret to, ko mēs savā nolāpītajā dzīvē varam mainīt ... atbilstoši mūsu spējai mainīties ...
kas taa par speeju mainiities?
tu arii neko nevari pateikt, kaa jau mees visi
Nē - es vienkārši negribu. Patiesi, ārā zied ievas. Tas ir vienīgais, kas mani uztrauc :-)
zeel, ka ievaam es nevaru paliidzeet un taas nekaadi nepaliidz man