man nevajag pozitiivu, man vajag iistenu a veel labaak, ja patiesiibu, bet ar taas neesamiibu jau saaku samierinaaties. Visbiezaak cilveeki pashi neapzinaas, ka ir konstrueeti un ietekmeeti izteikt vienas vai citas lietas, tu zini, kas tevi inspiree runaat pozitiivu? es neapshaubu, ka tev liekas, ka neesi ne liskjis, ne manipulaators, bet apshaubu to vai ar tevi nemanipulee vadoshie prieksstati vai ierastie riiciibas modelji, normas, standarti, attieciibu un komunikaaciju sheemas, kuras cilveex pienjem un ir gatavs izmantot...man nav jaamaina attieksme, lai ieguutu cilveekus, vinji ir nav, naak vieni, citi aiziet, jo nav pa celjam ar manu realitaati, vai tam ir buutiska noziime? ja es ilgotos peec cilveekiem, kuru deelj man jaamaina savi prieksstati, tad es tos drosvien mainiitu, ja jau man tam buutu jeegnesosha noziime, tad es ieraxtiitos vinju normaas, dziivoshanas sisteemaas utt. lielaa meeraa es jau to taapat daru, to pieprasa komunikaacija kaa taada, bet tas neprasa radikaalu liskjoshanos, lai arii taa ir savveida perversija, kas jaapienjem, var izveeleeties kaadus momentus kurus nepienjemt, taa ir mana ceriiba.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}