brīžiem mums ir vajadzīga atpūta no visa dziļā un patiesā...
un tad, kad pienāk laiks, tu raksi tā pat.
nebaidies, pasmaidi
baudi vieglumu, ko sniedz pagaidu brīvība no visa...
es arī brīžiem nobīstos, ka viss, kas mani spēj saistīt ir drēbes, ārējā čaula, viegla nauda, viegli joki... bet tad es saprotu, ka tātad man to vajag... un kad vajadzēs dzīves meklējumus un dvēseles mocīšanu, dzeju un mākslu, tad es pievērsīšos tai.
nezinu, es iisti nesaprotu ko tu saki, taa teikt njedaxodjit, nee nu pashus vaardus es redzu un uztveru, bet neredzu tajaa visaa sevi.. bet es juutu, ka visi uz to spiez lai ar mani taa buutu - briiziem esi briiziem neesi - briiziem jeeli joki, briiziem izmisiigi mokies...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}