nu ko lai saka, tu redzi tikai to, ko tu tajaa tekstaa vari redzeet. uz tevi drosvien vairaak darbotos, ja buutu pielikts teksta autors (citi jau taapat atpazina) respektiivi Niiche, tev tac arii vinjsh patika :) par visadaam vinja cienjas formulaam esi kaut ko runaajis, lai nu paliek, ne jau vinjsh vieniigais tads nihilists, te tev buus veel iedvesmai, nevaig neko uztvert personiski, es starpcitu caur shiem citaatiem mazliet citu jautaajumu risinu, ne beernu buushanas/nebuushanas probleemu, driizaak, nav iisti pareizais vaards, bet identitaates jautaajumu, jautaajumu par to kas esmu un kam man buutu jaabuut un kaapeec jaabuut...
"Uz šī kalna jūtos ļoti tālu no viņiem. Mani pārņem tāda sajūta, it kā es piederētu pavisam citai sugai. Dienas darbus beiguši, viņi nāk no saviem birojiem, apmierināti raugās uz namiem, skvēriem un domā, ka tā ir viņu pilsēta, viņu skaistā pilsēta. Viņi nebaidās, jo jūtas kā mājās. .. Viņi var simt reižu dienā vērot, kā pasaule pakļaujas stingriem, nemainīgiem likumiem un viss notiek, kad lietā tiek likti aparāti un mašīnas. Tukšumā visi priekšmeti krīt ar vienādu ātrumu, pilsētas parks ziemā katru dienu atvērts līdz plkst. sešpadsmitiem un vasarā - līdz plkst. astoņpadsmitiem, svins izkūst 237,4 °C karstumā, un pēdējais tramvajs no pilsētas viesnīcas atiet plkst. divdesmit trijos nulle piecās. .. Viņi pieņem likumus, raksta populārus romānus un apprecas, un ir pat tik neizmērojami lieli muļķi, ka rada bērnus."Sartrs