Tev patīk saprast to, ko jūti.
...
tas ir jautaajums vai apgalvojums...?
Tavu iepriekšējo komentu uztvēru kā jautājumu, uz kuru tad arī sniedzu atbildi.
aaaaaa :)
laikam tev buus taisniiba....
nu jaa un veel labaak ir kad uz mirkli naak apskaidriiba kaa nesajust to ko juuti, vai kaa pret to attiekties lai tas mazaak trauceetu..
Mani šobrīd vairāk satrauc tas, ka es par maz jūtu to, ko man patīk just. Es vēlos lidot pa rozā mākoņiem, bet īstenība augstāk par violētajiem netieku :))
...
es varu teikt, ka vajag attiistiit sevii sho domu un varees tikt arii liidz rozaa maakonjiem, bet es driizaak teikshu , ka veel nav laix, nav laix veel sajust maakonju smarzu un sairusho ceriibu razu
...
Es teikšu, ka vienmēr ir īstais laiks to darīt. Taču to, ka vēlējos pastiprināt iekšā esošās, jau esmu paspējis nožēlot. Pārāk lielās devās man viss šajā pavasarī notiek.
...
hmmm
nee nu redzi es domaaju to taadaa kontextaa, ka katrai lietai savs laix, ir meerkis ir doma, kas jaasasniedz un ja cilveex ir pietiekami sevi nezinu nu noskanjojis vai nu ja vinjsh mentaali vai kaut kaa citaadi ir gatavs shiis domas materializaacijai, tad shii doma pati saak realizeeties, domaajot mees it kaa piesaucam sev vajadziigaas kvalitaates, katrai idejai ir vajadziiga atbilstosha augsne, kuraa attiistiities
...
lielaas devaas viss notiek tikai taadeelj, ka tu tam ljauj notikt, man skiet, jo liidzko tu piesleegsi shiem notikumiem praatu tie uzreiz saax apsiikt, pavasaris ar sho modinaashanas procesu visbiezaak tieshi taa arii iedarbojas, ka liek cilveekam buut atveertam dazaada veida sajuutaam, vai preciizaak noskanjo cilveeku veidot shaadu atveertu attiexmi
...