saprotu. mīlestība pret kādu konkrētu būtni šķiet nav savienojama ar izziņas procesu, mīlestība novērš uzmanību, iemidzina modrību.. man nekad nav izdevies apvienot šos abus stāvokļus - šķiet, mīlestībā es pazaudēju sevi (mīlestībā??? diez vai.). vienatnes izziņas posmi tomēr ir vērtīgāki. bet ne vieglāki. mīlestība pret kādu ir bēgšana un solis sānis vai atpakaļ, bet ne uz priekšu.