![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
20:06 - Dūmi...
Nu labi, pa punktiem:
1) Kaķis savu nāvi nepiedzīvo. Mēs redzam procesu, kuru nosaucam par kaķa nāvi. Kaķis šo procesu nepiedzīvo. Viņa pieredzē nav nāves, kamēr viņš ir dzīvs, un jo vairāk nav nāves, kad viņš ir miris.
2) Kas teica, ka rietumu cilvēks tiecas uz harmoniju? Rietumniekam vispār raksturīgs rīcības modelis pēc shēmas "problēma -> risinājums (problēma nr2) -> risinājums nr2 (problēma nr3) -> .." Nav tāda stāvokļa, kad ir harmonija. Cilvēks nepārstāj būt orientēts uz "kaut ko" ne brīdi. Var jau, protams, apskatīt marģinālus apziņas stāvokļus, bet vai tas ko dos? Harmonija ir ilūzija. Var jau, protams, apgalvot, ka "lūk, es dzeru tēju, vēroju krītošas rudens lapas, kaut kur tālumā brauc vilciens, bet man nekā nevajag, es neko negribu, es esmu harmonijā ar sevi". Vienīgā harmonija, par kuru šeit vispār var runāt ir tad, kad problēmas nav tik izteiktas, lai māktos mums virsū ar nepārvaramu spēku.
Un vispār, neredzēju nekam no tevis teiktā nekādu pamatojumu - vairāk bija tikai postulāti. Nāve ir skaista. Cilvēks meklē (un spēj atrast) harmoniju.
Un kas, galu galā, ir cilvēka 2 puses? Tikpat labi varam teikt, ka nav neviena, cik noteikt to skaitu ap 1000 esam.