Es runāju par valodas subjekta konstituēšanos, kamēr tavējie teksti stipri atgādina klasisko rietumu racionālās politikas diskursu.
Manis teiktā pamatā ir pētījumi epistemoloģijā, valodas filosofijā, psihoanalīzē, bet tavs privātais drīzāk ir nevis "privātais", bet gan "atvēlētais".
Es varētu pastāstīt vairāk - par ideoloģiju, reklāmām, vēlmēm u.c. lietām, kur nākas saskarties ar to, ka nedarbojas klasiskais privāts/publisks nošķīrums, bet par to citreiz.