![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
17:29 - Re: ww2
Nu kaut kādā ziņā mums katram ir sava valoda - par vienām un tām pašām lietām runājam dažādi, lietojam dažādus apzīmētājus, arī stils, intonācija / interpunkcija atšķiras. Tas katram ir savs. Tiesa gan, vienas kultūras telpas ietvaros - visai līdzīgas ir šīs unikālās valodas, katrā gadījumā - saprotamas (biļeti taču varam nopirkt, sarunāt tikšanos arīdzan).
Taču lieta tāda, ka to, ko tu sauc par domāšanu, daži tā arī definē - dvēseles saruna ar sevi (Platons); iekšējā runa vai tamlīdzīgi. Domāšanai arī ir komunikatīva iedaba, tas ir viens. Un otrs, ka arī domāt esam iemācījušies. Kur tur rasties privātai valodai, nav skaidrs. Drīzāk runa varētu būt par dažādām verbārija</a> kompilācijām.