Nu tieši to jau arī neaizmirsīsim!
Mēs varam aprakstīt sevi kā zombētus (sedētus, ja vēlies) indivīdus. Runa nav tik daudz par apziņas vispār klātbūtni / prombūtni, bet gan par apzināšanos (jēdziena goda nozīmē). Un tā kā sistēma producē kaudzi smadzeņu skalojošas informācijas, tad nezaudēt apzināšanos varētu būt ļoti būtiski.
Bet, ja mēs jau esam fiksējuši, ka dzīvojam nebūt ne tajā labajā nozīmē (nepavisam ne ar labu apzināšanos un turklāt esam pasīvi), tad sanāk, ka piekrītam, kolīdz ne pat zinām, bet tikai nojaušam.