evergreen -

Nu nez, esmu R kultūras pārstāvis un, varētu teikt, ka latviešu, angļu vai tamlīdzīgu valodu izmantoju domās kadus 40% laika, savukārt, komunikācijai ar citiem es to izmantoju bik' vairāk - gan jau kādus 70% laika. T.i., es parasti domāju vārdos tikai tad, kad gribu kādam kaut ko pateikt, vai klausos/lasu kāda cita vārdus.
Ja runa ir par komunikāciju, tad ļoti bieži var labāk izteikt savu domu ar grafiku, procesu modeli, zīmējumu. Tāpat, ļoti daudz informācijas tiek nodots ar žestiem un sejas izteiksmi.
Ja runa ir par domāšanu, tad es kaut kā nespēju iedomāties, kā var spēlēt šahu, dungot vai sacerēt kādu melodiju, vai programmēt, katru domu formulējot vārdos - tur ir bik' cita apzīmējumu sistēma.
Bet nenoliedzams ir arī tas, ka šādām ne-sarun-valodas apzīmējumu sistēmām ir tāda pati daba, kā runātai valodai - šā vai tā ir kaut kādi spēles noteikumi & loģika, un ir kaut kādi objekti, ar kuriem manipulē, un ir kaut kādi veidi, kā vairāku objektu grupu apzīmēt ar vienu objektu (tāpat, kā valodā ar vārdu "māja" apzīmē daudzu un dažādu detaļu kopumu).
Tobiš, būtībā jau nav īpaša starpība, vai ir ceļa zīme ar uzrakstu "dodiet ceļu", vai ceļa zīme ar sarkanbaltu trijstūri - vienkārši dažādas sistēmas, kā apzīmēt vienu un to pašu, un atliek vien izvēlēties, kura sistēma ir ērtāka/produktīvāka.

(Reply to this) (Parent)