well, ikvienā dialogā ir arī sava liekvārdība un antagonisms. to pauž ar t.s. discourse markers, sīkāk par to, piemēram, grice vai chomsky. nedomāju arī, ka dialogs ir iespējams, pilnībā nepaužot nekādu vērtējumu. vai tas nav tas, ko latvieši sauc par "runāšanu garām", t.i., komunikatīvo aporiju?