ugu, ;o)) un katru reizi stāstot no jauna kārtējam, kas ar mieru uzklausīt, atkļai tajā visā jaunas nianses un pēc kāda laikā tu vairs pats nepazīsti savu stāstamo, pat vairāk rodās, tāda neveikla melu sajūta (bet žilbinošu melu!) un tu vairs sen neatceries, vai tas maz ir ar tevi noticis un vai noticis vispār, tai pašā laikā visi tie sīkumi ir spīdoši un nav spēka no tiem šķirties...