Taviem vārdiem ir jābūt ugunij, kas dedzina; asmenim, kas griež. Sāpes ir realitātes princips. Sāpes atgriež pie realitātes. Vārdam jānes sāpes, tad arī nebūs pārspīlētas/pārspēlētas spekulācijas ar jēgām.
Ja mēs piemēru nostādam galēji brutāli, tad aptuveni tā - ja tu iesitīsi kādam ar lauzni, tad šis kāds, iespējams, tev klāt vairs nekad nenāks. Ja, piemēram, pagrūdīsi vienreiz, tad pēc laika atkal nāks klāt, taču nu jau uzmanīgāk... zinot, ka viss kaut kas var gadīties.
Ir liela greznība - ikdienas cilvēkam ļaut domāt, ka viņš var palikt nesodīts. Un patiešām, vienu daļu ierobežo nekas cits kā bailes... pret tādiem arī taviem vārdiem jānes bailes. Ja šie citi spēs būt racionāli spriestspējīgi vai metafiziski saprotoši, tad tavi vārdi varēs nest arī ko citu. Atceries - tavi vārdi ir tava maģija. Viss tavās rokās (nevis viņu).