| From: | mtc |
Date: | 30. Septembris 2004 - 14:11 |
---|
| | | (Link) |
|
Dzejas rakstīšana man ir fizioloģiska vajadzība, kas jāapmierina gluži tāpat kā citas fizioloģiskās vajadzības”, viņš saka. “Gluži tāpat kā ēšanai, dzeršanai un citām vajadzībām, arī dzejošanai nemeklēju nekādus morālus iemeslus un motivācijas – rakstīt vienkārši gribās, ja nerakstu, esmu tāds kā nedabūjis”, saka Rokpelnis.
I
*
es eksistēju rakstiski
un daudz mazāk praktiski
mans safīrs
ir papīrs
mans solis
ir olis
un pildspalva
ir mans kauna stabs
II
*
kā man aizirties līdz rasai
kura ceļa malā mirdz
un nenieka neatprasa
kā man aizirties līdz rasai
lielās līnijās un masās
stingri ienaglota sirds
III
*
ar četriem logiem lido spāre…
un tālāk nevar turpināt
jo jāiet februāri vārīt
par sāli sevi piemest klāt
bet katrā logā tava seja
nu protams protams atvizēja
IV
*
no rīta nāves summa
ir palikusi maza
vien daži iegriezumi
ar mēness līko nazi
prāts piebārstīts ar bitēm
un skudru aptekāts
te nav neviena cita
ir Kāds