September 2006   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30
Posted on 2006.09.23 at 03:47
nesaprotu cilvēkus.
īpaši savus saimniekus.

guļu tagad saimniekam uz kājām un domāju par to peli, kas dzīvo istabā aiz miskastes.
nu ja, pēdējo nedēļu es par to vien domāju. kaimiņi jau nesaprot - viņi ir veci un kastrēti. viņi nesaprot, kāpēc man patīk sēdēt aiz tās gružkastes un gaidīt. bet es gaidu. tas ir viņi gaida tikai večiņas, kas atnesīs kārtējo piena bļodiņu vai vecas reņģes asti. bet es gaidu. peli.
jo es esmu jauna. un es esmu medniece. man baudu sagādā peles gaidīšana un ķeršana, nevis ēšana.

ai, ķepa ieniezējās.
vispār es esmu dusmīga.
saimniece nenāk gulēt, bet kko vazājas apkārt dziļi nelaimīga. tā arī nesapratu - tā šampānieša dēļ, ko saimnieks izlēja uz grīdas, vai paša saimnieka dēļ.

vienubrīd viņi izsatījās laimīgi. nu vismaz zobus rādīja. un vecie kaimiņi zin stāstīt, ka zobu rādīšana cilvēkiem nozīmē labsajūtu un laimi. un viņi dejoja. ne, nu es jau ar mēdzu dejot, bet ne jau šitā... taču tagad, kad saimnieks guļ manā gultā un es guļu uz viņa (es nevaru aiņemt visu gultu), viņai tek kaut kas šķidrs no acīm, ko kaimiņi dēvē par asarām. es jau nezinu, man kā kaķim tas nav saprotams. varbūt vienkārši esmu pārāk jauna.

ai, iešu labāk paasināt nagus virtuves skapītī.

Previous Entry  Next Entry