| |
[Dec. 31st, 2009|12:12 am] |
Spriežot pēc tā kā šovakar darbojās mans dators, varu gandrīz ar simstprocentīgu garantiju solīt, ka vismaz mēnesi man nespīd komfortabla zvaigžnota padebess ar draugiem.lv sniegotas ainas vidū. Tā lūk. Bet arī uz visām šīm nebūšanām nolūkojoties ar retinātu ironijas smaidu, man jāsaka, ka visā visumā pēdējo laiku visai labi raksturo šī pati diena. Ja šorīt pēc pirmās cigaretes es domāju, ka varētu noasarot un noģībt pie atvērta loga, lai vēlāk pēc pieciem mani kāds darba cilvēks savāķītu nabagu zili zaļu apsnigušu un viscaur mitru pie atvērta loga, tad vakarā kātojot kā tāds jāntārpiņš gar centrālajām šosē, domāju, ka mana nāve nebūtu traģikas apzīmogota, ja mani pēkšņi notriektu kāds sānslīdes upuris. Liekas, ka visvieglāk ir būt nejaušības upurim. Es vispār dodu priekšroku svaigi spiestiem mirkļiem. Kolekcionēju sajūtu gammas,kas rīmējas kopā ar pārīti notikumu vai cigarešu dūmu. Pārējo mana galva vnk nepatur jeb savlaicīgi atslēdz manus maņu orgānus, lai nepiespiestu mani kļūt par Džonu Malkoviču. |
|
|
| ... |
[Dec. 31st, 2009|02:28 am] |
| [ | dazzle |
| | DCD - The Carnival is over | ] |
Man ir vēlams tikai viens: mīliet un cieniet viens otru. |
|
|
| gada mūzikas pasaules tops |
[Dec. 31st, 2009|01:08 pm] |
1.Gada sirsnīgākais gabaliņš: Fleet foxes - White Winter Hymnal
2.Gada nonstopa hits: The Kills - Tape song un Warpaint - Beetles
3.Labākā grupa: Dead Can Dance
4.Gada sapņu gabaliņš: DCD - The Carnival is over (eternaly the best)
5.Gada atklājums: warpaint, The Kills, Slowdive, The Dresden Dolls, M83 ...
6.Gada fona mūzika: Robin Guthrie (Mysterious skin)
7.Gada vilšanās: Placebo un Sigur Ros (par pirmo to var teikt daļēji, jo koncerts iepreicināja, bet otra - pēc Vācijas vairs nespēju garīgi sagremot)
8.Atgriešanās: Massive Attack
9.Uz urrā/Party music Nr.1: Velvet Underground & Nico
10.Film soundtrack: Donnie Darko
11.Gada pašmāju vērtība: Dzeltenie pastnieki
12.Nemirstīgas vērtības: Bauhaus, Siouxsie & the Banshees, Cocteau Twins (arī šajā sadaļā bez izmaiņām) |
|
|
| xx |
[Dec. 31st, 2009|05:51 pm] |
No visa gada dienām visbesīgākā noteikti ir šī diena. Neesmu spējīgs noapaļoties uz kaut ko konkrētu un ja šie svētki būtu kalendārā atzīmēti kā trīsdiennieksvētki,tad paredzu, ka izšauto zalvju skaits nespētu mēroties spēkiem ar liekuma sajūtu pakrūtē un vispārēju apdullumu. Nu tā, bet ja šis gads pastieptu kāri savu lūdzēja roku,lai ar to norēķinos, būtu spiests būt devīgs. ar vieglu prātu, protams,protams. Līdzīgi kā esot ārzemēs, man pazustu mēra sajūta un es dotu un dotu,it kā tā nebūtu mana pateicība.
Vispār jau gads tā pa īstam uzņema apgriezienus tikai pavasarī. Depresīva pilsēta tā Berlīne. Izglāba labi daudz saldumi un ik piekdienas pasēdēšana kaut kur centra parkā ar skatu uz dīķi. Hitlera Olimpiskais stadions, Teufelberg, Wildschweine un lētais franču sidrs bija labākās ārpusdienaskārtības garīgās atveldzes.
Nu bet par laiku pēc Berlīnes. par to tikai labu vai neko. vairāk kā jebkad svaigi spiestu sajūtu gammu,latentas, bet nupat jau uzmodinātas godbijības pret cilvēkiem, kuri to, protams, jau sen bija pelnījuši. Pie šī uzskaitījuma var minēt citas kategorijas ieguvumus. Literārajā pasaulē tā nu sanācis, ka apgūts (gandrīz) no A līdz Z Hesse un Kamī, mazliet labāk ielasījos poētu pasaulē (galvenokārt Bodlērs Lieliskais) un vēl pa drusciņai no pārējiem stāriem. "Doriana Greja ģīmetne" un "Burvis" - kauns jau, bet joprojām neesmu izlasījis. Par mūziku viss skaidrs, bet kas man šogad iekoda skatīties, dažbrīd fanātiski mēmo kino un protams, neorelismo italiano un Stanley Kubrick, to neviena muša nepateiks.
Mans norēķins tā kā būtu galā. Sanācis tāds statistikai pataicīgs gads, lai gan Veņička savulaik jau aprādīja, ka nav būtiski pēc kādas mērauklas vadās zīmējot līknes... Valstij līst kā pakalniem, man kā sirdsapziņa liek.. Statistika taču ir tikai meli. |
|
|