Pārlasīju grāmatu (tik sen nebiju lasījusi) un tagad atkal sanāk bišķīt salīdzināt ar manu mīļāko 2006. gada šīs grāmatas ekranizāciju. Vispār jau labi, ka pašu pašu pirmi redzēju filmu nevis lasīju grāmatu, jo grāmatā aprakstītais Ročestera kungs jau visticamāk nav bijis ieplānots tik pievilcīgs kā Toby Stephen attēlotais. Arī filmas beigas man labāk gāja pie sirds. Bet grāmata tik feini lasās (atšķirībā no citām tā laika grāmatām).