Vakardienas spēlē viņš bija riebīgs. Nu es jau saprotu, ka tagad viņam jauna komanda un tā, bet Rīgā viņš tomēr bija iemīļots (nu man, piemēram, viņš ļoti, ļoti patika) nevajadzēja jau tā. Bet ja viņš būtu bijis mūsu komandā, tad jau mēs tagad dikti priecātos par šo izgājienu. Var jau būt, ka arī Ozoliņam vajadzēja bišķīt savaldīties. Tomēr sajūta Hartiganam noteikti bija nepatīkama, arēnā, kur viņš vienmēr ir atbalstīts, tagad viņš tiek izsvilpts. Eh, nu vismaz nocēlām viņiem vienu punktu. Stulba sajūta pazaudēt to otru punktu divas sekundes pirms beigām, bet viņi pakāsa visus trīs arī dažas sekundes pirms beigām.
Interesants (bišku sasmējos arī) raksts par vakardienu.
http://sportacentrs.com/sporta_avize/30122009-hartigana_pauti